Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados I.

Pareizj situcija Ar Ministru prezidenta 2011.gada 17.februra rkojumu Nr.53 Par darba grupu tika izveidota darba grupa, lai sagatavotu prieklikumus par nekustam pauma nodoka (turpmk NN) piemroanu 2012.gad, tai skait izvrtjot iespjas ai proces dot lielkas tiesbas pavaldbm. Mint darba grupa no 2011.gada 24.februra ldz 2011.gada 8.jnijam sanca piecas reizes. Saska ar likumu Par nekustam pauma nodokli (turpmk likums) ar nodokli apliek:
Objekts Zeme Saimnieciskaj darbb izmantojams kas Inenierbves Dzvojams mjas - pc das kadastrls vrtbas progresijas: ldz 40 000 LVL 40 000 75 000 LVL virs 75 000 LVL Neapstrdta lauksaimniecb izmantojama zeme Likme
(% no kadastrls vrtbas)

Papildlikme
(% no kadastrls vrtbas)

1,5

0,2 0,4 0,6 1,5

1,5

Dzvojamo mju palgkas (garas, ni, saimniecbas kas) ldz 2011.gada 31.decembrim ar nodokli netiek apliktas. Likum ir noteikts minimlais nodoka maksjums 5 lati tiem nodoka makstjiem, kuriem kopjais aprintais nodoklis vien pavaldb ir mazks par 5 latiem (lai nosegtu administrcijas izdevumus). Kop 2008.gada ldz 2011.gadam likum ir noteikts nodoka apmra pieauguma ierobeojums 25%, saldzinjum ar iepriekjo takscijas gadu. Mintais nodoka apmra pieauguma ierobeojums netiek piemrots dzvojamm mjm, aprintajam nodoklim, kas ir mazks par 5 latiem, un nodoka aprinam par neapstrdtu lauksaimniecb izmantojamu zemi. Likums paredz pavaldbm nodoka atvieglojumu pieiranas tiesbas NN makstjiem, jo iemumi no nodoka pilnb tiek ieskaitti ts republikas pilstas vai novada pavaldbas budet, kuras administratvaj teritorij atrodas nekustamais paums vai t daa. Saska ar likuma normm, atvieglojumus atsevim NN makstju kategorijm pavaldbas var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmr no aprints NN summas, izdodot saistoos noteikumus. Darba grupa, vrtjot esoo situciju, apzinja das problmas saistb ar:
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados

2 1. Nekustam pauma kadastrlo vrtanu: 1) kadastra datu neatbilstba faktiskajai situcijai dab, kas rodas td, ka dati netiek savlaicgi aktualizti; 2) atbilstoi tirgus situcijai ir oti liela atirba kadastrlaj novrtjum platbas un lietojuma zi ldzgiem zemes paumiem dads valsts teritorijs (piemram, individuls apbves zemei ldz 1750 reizm); 3) liela atirba kadastrlaj novrtjum ldzgm km (piemram, ldzgm dzvojamajm km vienas vrtbu zonas robes ldz 17 reizm), jo panieki nav veikui kadastra datu aktualizciju. 2. Nodoka apmra pieauguma ierobeojuma piemroanu: 1) par atskaites punktu emta 1997.gada NN likme, kad kadastrls vrtbas (turpmk tekst KV) bija zemas un to diapazons bija relatvi aurs; 2) 25% NN pieauguma ierobeojums ir mkslgs ldzeklis nodoka ierobeoanai paumiem ar nesamrgi augstu kadastrlo vrtbu; 3) NN pieauguma ierobeojums tiek rints pc 2007.gada KV, kas ir noteikta dados laika periodos un atbilst dadm tirgus situcijm; 4) NN pieauguma ierobeojums tiek piemrots ar gadjumos, kad faktiskais nodoka maksjums ir neliels vai oti mazs; 5) NN pieauguma ierobeojuma atcelanas gadjum atsevis valsts teritorijs nodoklis var pieaugt ldz apmriem, kas nav samrgi ar iedzvotju ienkumiem; 6) netaisngs NN daudziem paumiem, kas izveidoti un apgti pc 2008.gada vai kuriem maints nekustam pauma lietoanas mris; 3. Nodoka likmm un iedzvotju makstspju: 1) dadas nodoku likmes mjokiem un zemei nostda nelabvlg situcij liels un trs paaudu imenes, kuras dzvo juridiski nedaltos paumos teritorijs ar vidju un augstu zemes KV; 2) dadas nodoku likmes mjokiem un zemei nostda nelabvlg situcij individulo mju paniekus; 3) pastvot tik rkrtgi lielm KV atirbm platbas un lietojuma zi ldzgiem zemes paumiem dads valsts teritorijs, ar vienotu, tikai uz KV balsttu nodoka likmi, nav iespjams veidot ar iedzvotju ienkumiem samrgu NN; 4) NN slogs LR iedzvotjiem par mjokli netiek skatts kontekst ar iedzvotju ienkumiem, citiem nodokiem un maksjumiem; 5) NN slogs par mjokli un ar to saistto zemi dads valsts teritorijs nav samrgs ar iedzvotju ienkumiem; 4. Nodoka iemumiem un atvieglojumiem: 1) sakar ar vienas iedzvotju daas ierobeoto makstspju NN potencilo iemumu ievrtana pavaldbu izldzinanas fonda
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados

3 maksjumiem, pavaldbm ar augstu vidjo zemes kadastrlo vrtbu btiski ierobeo iespjas piemrot nodoka makstjiem nepiecieamos atvieglojumus; 2) pavaldbs ar zemu vidjo KV nav iespjams no NN gt btisku ldzeku apjomu pavaldbu funkciju veikanai; 3) ar NN netiek aplikti valstij piederoi objekti, kas pavaldbm, kurs ir liels du objektu patsvars, ierobeo iespju no NN gt nepiecieamos ldzekus pavaldbu funkciju veikanai; 4) novlotu politisko lmumu pieemanas rezultt NN politikas izmaias ne vienmr ir pietiekami izvrttas un balsttas uz relm situcijm un reliem (tipiskiem) kadastra objektiem. Izstrdjot prieklikumus NN piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados, darba grupa ir musi vr Ministru prezidenta rkojum doto uzstdjumu, izvrtt iespjas nekustam pauma nodoka piemroan dot lielkas tiesbas pavaldbm. Latvijas Pavaldbu savienba ir izvirzjusi du prieknoteikumu nekustam pauma nodoka reformai: 1. Vien vrtbu zon btiski labkm km noteikta atbilstoi augstka vrtba, saldzinot ar btiski sliktku ku, btiski labkam zemes gabalam noteikta atbilstoi augstka vrtba, izslgta iespjamba kadastrlajai vrtbai bt apgriezti proporcionlai pret faktisko situciju. Sabiedrba kopum izprot un akcept kadastrls vrtbas. 2. Kadastrs (t dati) atspoguo faktisko situciju (t.sk. novrstas datu un sistmisks kdas, kas sagroza kadastrls vrtbas), dati ir viennozmgi interpretjami. Dati, kas tiek reistrti gan kadastr, gan Zemesgrmat ir identiski, visiem reistrtajiem datiem, kuri jizmanto nodoka administran, tiek nodrointa to automtiskas apstrdes iespja, tie tiek reistrti strukturtu datu lauku veid. Vienlaicgi Latvijas Pavaldbu savienba ir nordjusi, ka gadjum, ja netiek atbalstts prieklikums delet tiesbas pavaldbm noteikt nodoka likmi likum noteikta koridora ietvaros (0,2 3%) un/vai ja tiek palielinta likme mjoklim, ir nepiecieams piemrot ar nodokli neapliekamo minimumu platbas veid par katru deklarto personu. Paskumus kadastrls vrtbas noteikanas metou pilnveidoanai, kadastra datu papildinanai un precizanai, lai tie iespjami pilngk atbilstu relajai situcijai dab, jveic Valsts zemes dienestam, pamatojoties gan uz darba grupas Par kadastrls vrtanas attstbu, kadastrls vrtanas modeiem un sadarbbu kadastra datu kvalittes uzlaboan izstrdtajiem prieklikumiem, gan s darba grupas laik izvirztajiem problemtiskajiem jautjumiem attiecb uz kadastrlajm vrtbm un datiem kadastr. Latvijas Pavaldbu savienba ir nordjusi, ka darba grupai izvirzto mri novrst nevienldzgo slogu starp ldzgiem nodoka objektiem dads
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados

4 valsts teritorijs, pirmm krtm btu jnovr, pilnveidojot un uzlabojot kadastrls vrtanas sistmu. II. Prieklikumi NN piemroanai 2012.gad Darba grupa ir vienojusies par diem, skot ar 2012.gadu, ievieamiem paskumiem NN piemroan: 1. nesaglabt esoo 25% nodoka pieauguma ierobeojumu, delejot tiesbas pavaldbm, lemt par nodoka pieauguma ierobeojumu zemei, t.sk. procentulo apmru, vai par nodoka apmra saglabanu iepriekj gada lmen, jo ir teritorijas, kur joprojm ds ierobeojums ir nepiecieams. Piemram, Rg, Jrmal un piergas novados, kur daai nodoka makstju nodoka slogs btu nesamrgs; 2. aplikt ar nodokli dzvojamo mju palgkas, izemot mazkas < 25m2, vienlaikus dodot pavaldbm tiesbas lemt par dzvojamo mju palgku neaplikanu. Izmums ir garas, t.sk. kooperatvo sabiedrbu garu panieku garas un garu panieku biedrbu garas, kas, skot ar 2012.gadu, neatkargi no to platbas btu nodoka objekts, piemrojot tm tdas paas likmes k dzvojamm mjm. Tas nepiecieams, lai novrstu netaisngo situciju, kad obrd dzvojams mjs esoas garas tiek apliktas ar nodokli, bet atsevii stvoas netiek; 3. aplikt ar nodokli reliisko organizciju dzvojams mjas un tm piekritgo zemi, lai novrstu netaisngo situciju, kad nodokli par dzvojamo mju nav jmaks tikai td, ka mja pieder reliiskai organizcijai; 4. likum paredzt pavaldbm tiesbas aplikt ar nodokli inenierbves (laukumus), kas tiek izmantoti k transportldzeku maksas stvlaukumi un valsts, pavaldbas, valsts vai pavaldbu kapitlsabiedrbu paum esos inenierbves, kas iznomtas citai personai saimniecisks darbbas veikanai. Paskuma mris ir piemrot nodokli objektiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskaj darbb, bet ir iekauti to objektu kategorij, kuri ar nodokli nav apliekami;
Piezme. Latvijas darba devju konfedercija o paskumu neatbalsta.

5. saldzinot ar iepriekjo gadu, samazint NN iekasjambas koeficientu, nosakot to km 0,8 (2011.gad 0,85) un zemei, dzvojamm mjm, inenierbvm 0,85 (2011.gad 0,9). NN prognoz neiekaut dzvojamo mju palgkas un garu panieku kooperatvo sabiedrbu, garu panieku biedrbu un fizisko personu
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados

5 garas, ja ts netiek izmantotas saimniecisks darbbas veikanai. Pavaldbu iesniegts NN prognozes izmantot pavaldbu finanu izldzinanas aprinu veikanai; 6. izvrtt pavaldbu iesniegts NN prognozes, un gadjum, ja tiek konstattas pamatotas problmas attiecb uz iespju attiecgo prognozi (vai ts dau) iekast, sniegt Ministru kabinetam prieklikumus situcijas sakrtoanai. Attiecb uz 2012.gadu pavaldbas savas tiesbas, kas paredztas 1., 2. un 4.prieklikum, realiz, ja ir pieemts atbilstos pavaldbas domes lmums, ja pavaldbas dome minto lmumu nav piemusi, attiecg norma pavaldbas teritorij 2012.gad netiek piemrota, bet turpmkajos gados, pieemot saistoos noteikumus. Dau no izstrdtajiem prieklikumiem ir tehniski sareti ieviest ar 2012.gadu, td tie tika attiecinti uz 2013.gadu vai turpmkajiem gadiem. Neskatoties uz to, ka o prieklikumu galvenais mris bija novrst nevienldzgo slogu starp ldzgiem nodoka objektiem dads valsts teritorijs, o paskumu ievieanas rezultt sagaidma neliela pozitva fiskl ietekme. Piemram, uzskot dzvojamo mju palgku aplikanu ar nodokli, papildus iemumi btu aptuveni 319 tkst. latu, bet reliiskajm organizcijm piederoo dzvojamo mju un tm piekritgs zemes aplikana ar nodokli palielintu pavaldbu iemumus par aptuveni 100 tkst. latu. III. Prieklikumi NN piemroanai 2013.gad Par 2013.gad veicamajiem paskumiem darba grupa vienojs: 1. saglabt pavaldbm 2012.gad delets tiesbas par nodoka pieauguma zemei ierobeoanu vai saglabanu iepriekjo takscijas gadu lmen. Pamatojums tds pats, k nodoka apmra pieauguma saglabanai 2011.gad; 2. delet tiesbas pavaldbm noteikt likmi likum noteikta koridora ietvaros (0,2 3%), saglabjot esos likmes k bzes likmes (0,2%, 0,4%, 0,6% dzvojamm mjm, prjiem apliekamajiem objektiem 1,5%) tm pavaldbm, kuras nebs piemuas lmumu saistoo noteikumu veid par atirgu nodoka likmju piemroanu. Tas dos pavaldbm iespju sabalanst nodoka slogu dadm nodoka makstju kategorijm. Likum noteikts papildlikmes par neapstrdtu lauksaimniecb izmantojamu zemi piemroanas krtbu nemaint, nedelejot tiesbas pavaldbm par to lemt vai maint; 3. izvrtt iespjas nodoka prognozi pavaldbu finanu izldzinanas vajadzbm nkamajam takscijas periodam noteikt, izmantojot iepriekj takscijas gad pavaldb faktiski iekasto nodoka summu
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados

6 (bez iepriekj gada pardiem). Nodoka prognozes noteikanas krtbu nepiecieams maint saistb ar paredzam nodoka likmes koridora ievieanu; 4. delet tiesbas pavaldbm paos gadjumos pieemt lmumu atlikt nodoka maksjumus ldz pauma tiesbu prejai, piemram, gados vecu, makstnespjgu nodoka makstju gadjumos; 5. delet tiesbas pavaldbm, pieemot saistoos noteikumus, sagruvum, vidi degradjom un draudus cilvku drobai radom km noteikt maksimlo nodoka likmi par ku 3% apmr no zemes kadastrls vrtbas;
Piezme. Latvijas darba devju konfedercija o paskumu neatbalsta.

6. aplikt ar nodokli tdu kapitlsabiedrbu inenierbves, kuru reguljamo sabiedrisko pakalpojumu daa kopj apgrozjum ir 49% vai mazk; 7. aplikt ar nodokli 1,5% apmr juridiskm personm piederoas, privtpersonm neizrtas dzvojams mjas, k ar dzvojamo telpu grupas (dzvokus) ar mri veicint res tirgus attstbu. Atkarb no termia, ldz kuram tiks nodrointa Iedzvotju reistra un Kadastra reistra datu savietojamba (ar 2013. vai 2014.gadu), o normu attiecint ar uz fiziskm personm.
Piezme. Latvijas darba devju konfedercijai o paskumu neatbalsta.

2013.gad paredzto paskumu fiskl ietekme neitrla. Informcija par ziojum ietverto paskumu stenoanai paralli veicamo darbu sarakstu, kas nav tiei saistti ar nekustam pauma nodoka politiku, bet gan ar t administranu, un par to izpildi atbildgajm institcijm, k ar tam nepiecieamo papildus finansjumu, ir ietverta ziojuma 1.pielikum. Latvijas Pavaldbu savienbas atirgais viedoklis par nepiecieamajiem papildus paskumiem ietverts ziojuma 2.pielikum. Finanu ministrs A.Vilks

2011.11.21. 14:26 0 Finanu ministrijas Tieo nodoku departamenta pauma un iedzvotju ienkuma nodoku nodaas referente G.arfa, 67095496 gunta.sarfa@fm.gov.lv
FMinfo_150811_NIN; Informatvais ziojums Par prieklikumiem nekustam pauma nodoka piemroanai 2012.gad un turpmkajos gados