Viņš savu lēmumu pamato ar to, ka pašlaik "valsts kā lielākā akcionāra tiesības nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic" netiek pienācīgi pārstāvētas un liedz nodrošināt aviosabiedrības darbības caurskatāmību un pilnīgu valsts interešu aizsardzību".
Šādu secinājumu Martinsons izdarījis, "iepazīstoties ar "airBaltic" akcionāru līgumu, piedāvāto konfidencialitātes līgumu, kā arī "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika darba stilu", teikts JL paziņojumā.
"Valstij ir jāpanāk akcionāru līguma pārskatīšana, lai valsts pārstāvjiem būtu reālas tiesības pārstāvēt valsts intereses, tai skaitā tiesības par valstiski svarīgiem lēmumiem informēt gan valsti kā galveno akciju turētāju, gan sabiedrību. Pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana padomes algošanai par nekā nedarīšanu," norāda Martinsons.
Jau ziņots, ka lidsabiedrības jaunajā, septembrī apstiprinātajā padomē darbu turpinās divi privātā akcionāra SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" pārstāvji - Ilmārs Razumovskis un Korsaks, savukārt kā Satiksmes ministrijas pārstāvji apstiprināti Gints Kiršteins, Uldis Martinsons (JL) un padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.
Uzmanību valsts interešu aizstāvībai nacionālajā lidsabiedrībā septembrī pievērsa premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš lūdzis prokuratūrai izvērtēt akcionāru līguma atbilstību valsts interesēm. Pēc viņa domām, līgums būtiski ierobežo valsts kā vairākuma akcionāra iespējas pārvaldīt sev piederošās daļas uzņēmumā un rada nepamatoti plašas pilnvaras mazākuma akcionāram.
Valstij pieder 52,6% "airBaltic" akciju, bet BAS - 47,2%. BAS par "airBaltic" akcionāru kļuva 2009.gada sākumā, kad Fliks kā privātpersona nopirka akcijas no SAS par 14 miljoniem latu un ieguldīja tās BAS pamatkapitālā. Fliks ir vienīgais BAS īpašnieks.