Viena no lielākajām Latvijas valsts problēmām ir tā, ka valdībā strādā politiķi, nevis speciālisti, šodien domubiedru grupas "Kopa" organizētajā diskusijā "Latvijas nākotne. Mūsu atbildība un līdzdalība" teica biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītājs, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
"Saeimas Kārtības rullis neparedz iespēju balsot par atsevišķu ministru, bet tikai par valdību kopumā, kas paver ceļu politisko partiju spēlītēm, tādējādi tiekot liegts valdībā strādāt speciālistiem. Nav normāla situācija, ka viens cilvēks vienu brīdi var vadīt Zemkopības ministriju, bet pēc kāda laika kļūt par finanšu ministru," uzsvēra Endziņš. Viņš uzskata, ka arī partijas rīkojas negodprātīgi, savos sarakstos iekļaujot sabiedrībā populārus cilvēkus - mūziķus, aktierus, sportistus, kuriem nav nepieciešamo zināšanu, lai produktīvi varētu strādāt, taču cilvēki par viņiem nobalso.
Endziņš norādīja, ka viena no būtiskākajām problēmām ir partiju finansējums. "Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Ko mēs varam gaidīt no politiķiem, ja pati partija tiek veidota kā politbiznesa projekts, nevis ar mērķi domāt par valsts nākotni? Politiķi, kuri tiek iekļauti kādā sarakstā vai piesaistīti, pirmkārt, domā, kas man par to būs, kādus amatus varēs ieņemt. Padomes locekļi kā profesija sākās 5.Saeimas laikā, kad atsevišķi politiķi kļuva par vairāku uzņēmumu padomju locekļiem. Vai šie cilvēki ir konkrētās jomas speciālisti, kuri var profesionāli strādāt? Nē taču. Labākajā gadījumā viņi apmeklē padomes sēdes, sliktākajā gadījumā - atliek tikai sagaidīt pārskaitījumu vai aiziet pēc aploksnes," teica Endziņš.
Viņš atgādināja arī sengrieķu filozofa Aristoteļa domu, kurš uzskatīja, ka demokrātiskā iekārtā vairākums rūpējas par savām interesēm, nevis valsts attīstību. Endziņš uzskata, ka sabiedrībā tolerances trūkums ir zem katras kritikas. "Nav diskusijas starp parlamentu, valdību un tautu. Nakts laikā tiek pieņemti lēmumi, nākamajā dienā tie stājas spēkā. Pirms pašvaldību vēlēšanām solīja, ka nesamazinās pensijas, pabalstus maznodrošinātajām personām, bet, līdzko vēlēšanas garām, tiek pieņemti pilnīgi pretēji lēmumi. Tiek runāts par solidaritāti. Pensionāram, kurš saņem pensiju zem minimālā iztikas līmeņa, samazina pensiju un aicina solidarizēties ar valsts amatpersonām, padomju locekļiem, kuru darba algas nebūt nav mazas. Neviens nevar pateikt, kādēļ tiek pieņemts kāds likums, ko tas dos un kādu ietekmi atstās uz valsts iedzīvotājiem," norāda Endziņš.
Viņš aicina iedzīvotājus būt politiski aktīviem un mēģināt risināt dialogu no apakšas, nevis gaidīt, kamēr cilvēkus apkrāpj vai aizliedz runāt. Endziņš uzskata, ka politikā ir jānāk jauniem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā viņš pauda bažas par to, vai arī jaunie cilvēki, kuri būs tikuši pie "maizes kartītes", būs ieinteresēti domāt par valsts attīstību un tautas labklājību.
